“Zapad” laikā AM rēķinās ar informācijas operācijām pret Latviju
- By defencematters
Kaut arī Latvijas bruņotie spēki neplānoja īpašas aktivitātes saistībā ar “Zapad”, nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot savā labā ASV aizņemtību ar Ziemeļkorejas jautājumu.
Gatis Kristovskis
Krievijas un Baltkrievijas mācību "Zapad" draudus nevajadzētu pārspīlēt, taču Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sagaida, ka mācību laikā pret mūsu valsti varētu tikt īstenotas kiberoperācijas un informācijas operācijas. Lai arī patlaban saistībā ar "Zapad" nekādas specifiskas darbības Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos netiek plānotas, nevar izslēgt scenāriju, ka Krievija izmantos ASV aizņemtību Ziemeļkorejas krīzes risināšanā. Drošības risku novēršanā AM iesaka Latvijas iedzīvotājiem būt vērīgiem mācību laikā, taču tas ir jādara arī ikdienā, intervijā "Defence Matters" un aģentūrai LETA atzīst AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
Kādi ir Latvijas drošības riski saistībā ar mācībām "Zapad"?
Mēs sekojam līdzi tam, kas notiek ārpus Latvijas robežām, un jau pirms kāda laika esam konstatējuši, ka sākusies Krievijas bruņoto spēku pārvietošana uz mācībām "Zapad". Tāpat redzam, ka aktivizētas vairākas vienības, un šī aktivitāte ir diezgan augsta. Tajā pašā laikā Krievijas bruņoto spēku aktivitātes nav nekas jauns, līdzīgas bijušas arī iepriekš. Es uzskatu, ka nevajadzētu radīt lieku paniku, jo kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas Latvija ir vairāk finansējuma atvēlējusi aizsardzībai un Baltijā ir palielināta sabiedroto klātbūtne. Nevajadzētu pārspīlēt "Zapad" radītos draudus, jo man brīžiem rodas sajūta, ka krievu valodā vēstošie mediji apzināti mēģina radīt ažiotāžu ap šīm mācībām un prezentēt, ka Baltija ir nobijusies un dzīvo šausmās. Neesam mēs nobijušies un nedzīvojam šausmās! Drošības situācija ar šīm mācībām ir Baltijas ikdiena un normāls stāvoklis, pie kura jāpierod, tāpēc mums jāinvestē savās aizsardzības spējās.
Mēs sagaidām, ka mācību laikā pret Latvju varētu tikt īstenotas kiberoperācijas un informācijas operācijas. Visdrīzāk, mēs sagaidīsim šādus drošības riskus. Protams, ka gaidāma arī tieša karaspēka demonstrācija robežu tuvumā, taču ikdienā mūs varētu skart sākotnēji pieminētās operācijas. Es šobrīd neatklāšu, kā mēs rīkosimies, ja šādas operācijas tiks veiktas, taču, ja sekojam informatīvajai telpai, tad Krievija šādas operācijas īsteno regulāri. Kas jauns varētu nākt klāt? To mēs varam tikai minēt, taču zināms, ka Krievijā ir radīts tā saucamais informācijas un kiberkaraspēks, un būtu diezgan dīvaini, ja "Zapad" laikā šīs vienības netiktu iesaistītas.
Vai apdraudējumu nerada nejaušu incidentu iespējamība?
Ja vēlas incidentu, tad tāds arī rodas, līdz ar to nejaušības iespējamība ir ļoti maza. Es gan aicinātu nespekulēt ar potenciāliem nejaušiem incidentiem. Atgādināšu, ka vienīgais nopietnais incidents mūsu pierobežā bija pagājušā gada pavasarī, kad Krievijas lidmašīnas agresīvi pārlidoja ASV karakuģi - iznīcinātāju. Es ceru, ka šādi incidenti neatkārtosies.
Tāpat aicinātu nespekulēt ar izskanējušo versiju, ka Krievijas armija pēc mācībām paliks Baltkrievijā, tādējādi mainot drošības līdzsvaru reģionā. Baltkrievijai ir spēcīga sadarbība ar Krieviju, taču mums nav zināms, vai Baltkrievijas politiķi atļautu savā valstī palikt Krievijas bruņotajiem spēkiem. Es šajā jautājumā neceltu ažiotāžu, jo lielus riskus neredzu. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka Baltkrievijas un Krievijas attiecības attīstījušās viļņveidīgi, taču šobrīd krīze abu valstu attiecībās ir nolīdzināta un sācies aktīvāks sadarbības periods.
Daudzi uzsvēruši "Zapad" caurskatāmības trūkumu, ko jūs par to domājat?
Krievijas attieksme kopumā nav saprotama. Krievijas vēstnieka Latvijā paziņojums, ka Krievijas militārās aktivitātes rodas NATO pastiprinātas klātbūtnes Austrumeiropā dēļ, ir absolūts stulbums. NATO jau neizdomāja Austrumeiropā izvietot savus spēkus tāpēc, ka vienā dienā pamodās un nebija, ko darīt. Šie spēki tika izvietoti tāpēc, ka Krievija okupēja Krimu un atbalstīja iebrukumu Austrumukrainā. Tāpat jāņem vērā pārējās militārās aktivitātes, kas veiktas Baltijas valstu robežu tuvumā. Jebkura normāla valsts mēģina kliedēt bažas par kaimiņu apdraudēšanu. Mēs skaidri redzam, ka Krievija šīs bažas nevēlas kliedēt. Bažas var kliedēt tikai tad, ja militārās aktivitātes ir caurskatāmas. Krievijas analītiķi pauduši, ka Krievijai ir tiesības rīkot mācības dažādās valsts daļās, un, ja mācībās piedalās 13 000 karavīru, tad nav nepieciešams aicināt novērotājus. Tas gan nekliedē bažas, bet palielina aizdomas, ka kaut kas tiek slēpts. Caurskatāmības princips ir tāds, ka novērotāji var ierasties negaidīti un drīkst iepazīties ar patieso mācību scenāriju. Latvija, balstoties uz Vīnes dokumentu, ir piedāvājusi Krievijai divpusēju vienošanos par abpusēju negaidītu inspekciju organizēšanu. Diemžēl Krievija konsekventi šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Kādu scenāriju Krievija gatavojas demonstrēt uzaicinātajiem rietumvalstu novērotājiem?
To mēs uzzināsim, kad Latvijas novērotāji būs ieradušies Krievijā un Baltkrievijā. Esam tikai iepazinušies ar informāciju, ko abas valstis izplatīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros, kas figurē arī publiskajā telpā. Šajā informācijā ir nesakritība. Ja Baltkrievija runā par cīņu ar teroristiem, tad Krievija runā par konvencionālu karu. Iepriekšējās "Zapad" mācībās tika lietoti "Iskander" raķešu kompleksi un pārējais smagais bruņojums, kāds atbilstoši NATO doktrīnai netiek izmantots cīņai ar teroristiem. Piekritīsiet, ka pret atsevišķiem teroristiem tomēr ir ļoti grūti cīnīties ar raķešu kompleksiem. Krievijas bruņoto spēku pārstāvji ir publiski demonstrējuši scenāriju par trīs iedomātajām valstīm, kur daļa atrodas Latvijas teritorijā.
Kā jau minēju, lai nodrošinātu uzticamības līmeni, novērotāju vizītei ir jābūt diezgan negaidītai un jāredz pašas mācības, nevis jāierodas uz mācību viesu un preses dienu.
Kādām pazīmēm mācību laikā Latvijas iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība?
Drošības policija jau ir izplatījusi paziņojumu, kurā aicina ziņot par iespējamām militārām aktivitātēm, piemēram, par iespējamu militārpersonu, tajā skaitā formastērpos bez atpazīšanās zīmēm tērptu un ar kaujas ieročiem bruņotu personu, pulcēšanos vai atrašanos Latvijas lauku teritorijās. Arī mēs aicinām ziņot par jebkuru neparastu aktivitāti militāro objektu vai valsts robežas tuvumā. Tas būtu darāms arī ikdienā, ne tikai "Zapad" laikā, piemēram, ja militāro objektu tuvumā tiek pamanīts drons. Mums nevajadzētu būt ļoti satrauktiem mācību laikā un tad ikdienā neko nedarīt. Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka dzīvojam šādā drošības vidē, tā ir ikdiena. Ņemot vērā Krievijas realizētās informācijas kampaņas, iedzīvotājiem ir jāattīsta kritiskā domāšana un jāsaprot, kurā brīdī mediju telpā tiek iepludināta nepatiesa informācija. Savukārt AM ir jāturpina attīstīt bruņoto spēku kaujasspējas. Profesionālais dienests, Zemessardze un sabiedrotie ir gatavi aizsargāt valsti.
Kā mācību aktīvajā fāzē un pēc tām rīkosies Latvijas bruņotie spēki?
Grūti nodalīt, kad sāksies mācību aktīvā vai pasīvā fāze. Latvijas bruņotie spēki kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas ir mainījuši reaģēšanas kārtību un palielinājuši savas kaujasspējas. Uz jebkurām Krievijas aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā tiek reaģēts, piemēram, pārvietojot vienības. Tas ir normāli. Šobrīd, saistībā ar "Zapad", nekādas specifiskas darbības bruņotajos spēkos netiek plānotas. Šajā laikā gan notiks iepriekš plānotas mācības, kurās piedalās Latvijas karavīri un sabiedroto vienības, piemēram, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā uz vingrinājumiem pulcējušies NATO ģenerāļi. Tās ir regulāras mācības, kas tiek rīkotas neatkarīgi no "Zapad" mācībām. Tāpat Latvijā pastāvīgi atrodas vairāk nekā 1000 karavīru lielā NATO Kaujas grupa un ASV helikopteru vienība, turklāt papildus uz "Zapad" laiku ieradīsies aptuveni 200 karavīru liela ASV vienība. Baltijas jūrā atradīsies arī ASV karakuģis. Es domāju, ka šis ir pietiekami liels signāls, lai atturētu Krieviju no provokatīvām darbībām.
Kā jau minēju, mēs nekoncentrējamies uz konkrētu datumu, bet savas darbības pieskaņojam jebkurai militārai aktivitātei, kas notiek Latvijas robežu tuvumā. Vēlos atgādināt, ka viena no bruņoto spēku prioritātēm ir pretgaisa aizsardzība, tajā skaitā, gaisa novērošanas sistēmu pilnveidošana.
Vai, saasinoties Ziemeļkorejas krīzei, Krievija var Baltijā izmantot ASV aizņemtību austrumos?
Protams, ka nevaram izslēgt šādu scenāriju. 1991.gadā Irākas kara laikā sākās PSRS pučs, kas novērsa uzmanību no Baltijas neatkarības centieniem. NATO paplašinātā klātbūtne Baltijā un ASV pavēlniecības Eiropā apņemšanās iesaistīties drošības jautājumos man liek domāt, ka, pat ja Krievija mēģinās rīkot provokācijas, tam tiks pievērsta pietiekami liela ASV uzmanība mūsu reģionā.
Es arī negribētu zīlēt par ekspertu versiju, ka Krievija nekur neuzbruks, jo nākamgad šajā valstī paredzēts Pasaules čempionāts futbolā. Tajā pašā laikā pieredzēts, ka Krievija ir mēģinājusi mūs pārsteigt, tāpēc es pārāk daudz nenodarbotos ar šādiem paziņojumiem. Tajā brīdī, kad sākam ticēt šādiem paziņojumiem, mēs varam zaudēt modrību, un tas būtu labs veids, kā pārsteigt.
