Ģenerālis Farina: NATO piedalās cīņā pret terorisma draudiem
- By defencematters
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina uzsver, ka alianse ir gatava aizstāvēt visas savas dalībvalstis.
Zelma Strupka
Terorisms ir nākotnes izaicinājumi un draudi, ar kuriem starptautiskā sabiedrība saskaras jau šodien, intervijā aģentūrai LETA un "Defence Matters" sacīja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina. Ģenerālis uzskata, ka NATO piedalās cīņā pret terorisma draudiem, un kopumā uzsver NATO solidaritāti - viens par visiem, visi par vienu. Pēc viņa domām, alianse arvien palielina savas spējas, lai spētu nodrošināt kolektīvu aizsardzību, un situācija pēdējos gados ir tikai uzlabojusies. Latvija bija pirmā valsts, uz kuru komandieris devās savā ārvalstu vizītē pēc apstiprināšanas amatā.
Vai jūs varētu nedaudz plašāk pastāstīt par saviem pienākumiem un uzdevumiem, stājoties jaunajā amatā? Kādu jūs kopumā redzat NATO lomu?
Es gribētu sākt ar norādi uz to, cik daudz NATO Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā ir izdarījusi, sadarbojoties ar visām citām NATO dalībvalstīm, jo sevišķi šajā reģionā, tas ir, Baltijas valstīs, un Polijā pēc notikušā NATO samita Velsā - tur ir redzams tiešām konkrēts progress. Kā jūs zināt, tika izveidotas NATO Spēku integrācijas vienības, tāpat mēs rīkojam mācības, lai spētu sasniegt pilnas darbības spējas pirms Varšavas samita. Es pieņemu, ka jūs arī esat informēti par Ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēkiem (VJTF) - ja ir nepieciešams, mēs būtu gatavi izvietot spēkus, militārās vienības būtu gatavas veikt kopīgu operāciju. Maijā VJTF tiks izvietots Polijā, lai demonstrētu to gatavību un spējas. Pēc manām domām, izdarītas ir ļoti daudzas lietas, un mācību laikā maijā un jūnijā mēs būsim spējīgi parādīt savas operācijas spējas. Manuprāt, ja mēs raugāmies periodā no Velsas samita līdz gaidāmajam Varšavas samitam, tad NATO gatavības spējas un arī spējas nepieciešamības gadījumā pasargāt alianses dalībvalstis ir bijušas ļoti labā līmenī. Protams, mēs gaidīsim lēmumus, kādi tiks pieņemti Varšavā, un mana pavēlniecība Brunsumā būs gatava izpildīt tos uzdevumus, kādi tai tiks doti.
Izmantojot izdevību, es arī gribētu norādīt uz Latvijas valdības lieliskajiem centieniem uzlabot un palielināt [Latvijas Bruņoto spēku] spējas.
Jūs nedaudz ieskicējāt padarīto pēc Velsas samita, bet ko tad mēs varam sagaidīt no vasarā gaidāmā Varšavas samita?
Šis ir jautājums, kurā "politiskajā līmenī" patlaban notiek debates. Es nevaru paredzēt šīs debates, un tā arī nav mana loma, tas nav mans mandāts. Tas, ko es varu pateikt, ir fakts, ka oficiālās amatpersonas ņems vērā to progresu, kāds ir bijis pēdējos pāris gados, un es esmu pārliecināts, ka mums tiks dota "zaļā gaisma", lai spētu vēl labāk reaģēt uz jebkuriem iespējamajiem draudiem nākotnē.
Vai mēs varētu sagaidīt jaunu spēku klātbūtni Baltijas valstīs vai to palielināšanos?
Ir bijuši piedāvājumi par tādu risinājumu no dažām valstīm, patiesi. Patlaban debates par šo jautājumu notiek NATO Militārajā komitejā.
Pēc jūsu domām, kādus draudus NATO vajadzētu atturēt šeit, Baltijas valstīs?
Pēdējos gados mēs esam redzējuši savā ziņā neatlaidīgu Krievijas uzvedību, kā arī ir bijušas epizodes - kā, piemēram, nesenā laikā -, kas varētu tikt traktētas kā provokācija. Draudi pastāv tajā, ka pēc kāda laika tie varētu pārtapt par problēmām. Bet es vēlētos norādīt, ka pašreizējā konfrontācija un debates starp NATO kopumā un Krieviju vajadzētu risināt dialoga formā. NATO vajadzētu būt spējīgai izskaidrot Krievijai mūsu aizsardzības pozīciju - ka NATO nav klātbūtnes, lai provocētu kādu, un ka viss, ko alianse dara, ir tāpēc, lai aizsargātu mūsu teritorijas. Tajā pašā laikā es esmu laimīgs dzirdēt, ka pēc ilgāka pārtraukuma notiks NATO-Krievijas padomes sēde (intervija notika aprīļa vidū - red.), un mēs ceram, ka šis dialogs tiks turpināts un, iespējams, nākotnē tas būs vēl produktīvāks.
Cik ilgi, jūsuprāt, turpināsies šī NATO un Krievijas konfrontēšanās?
Es ceru, ka dialogs atvērs kaut kādas iespējas abām pusēm saprasties nākotnē... Dialogu ir iespējams uzsākt, ja mēs spēsim ļoti labi izskaidrot mūsu pozīciju, izskaidrot mūsu mērķus un nodomus. Es ceru, ka līdz ar dialoga parādīšanos saprātīgi cilvēki spēs strādāt kopā, kā to bija mēģināts panākt pagātnē.
Pirms kāda laika mēs uzzinājām par incidentu Baltijas jūrā, kad Krievijas lidmašīnas pārlidoja pāri ASV jūrasspēku kuģim. Ko Krievija cenšas izdarīt un panākt? Vai tā ir kāda veida provokācija un vai Krievija cenšas mūs iebiedēt?
Es jau to pirmīt esmu teicis - kā militāra amatpersona, kā komandieris es varu apgalvot, ka mums nepatīk šāda veida uzvedība - lai kura puse to darītu. Šāda uzvedība var novest pie kādas kļūdas, pie incidenta... Mums vajadzētu izvairīties no šādām situācijām, jo kurš gan zina, kādi ir nodomi šādām rīcībām.
Vai Krievija saprot šos aspektus?
Kā jūs zināt, militārajā līmenī nekādu tehnisku tikšanos starp abām pusēm nav. Bet es esmu pārliecināts, ka starp mūsu politiskajiem līderiem pastāv pilna gatavība un mērķis runāt. Es domāju, ka jo vairāk alianses pārstāvji un Krievija tiksies, jo vairāk tematus puses varēs apspriest. Būdams militārs komandieris, kurš pakļaujas augstākajiem līmeņiem, es ceru, ka jebkurā līmenī virs manis vienošanās tiks panākta.
Jūs pieminējāt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus, bet vai jūs varat plašāk pastāstīt par to pašreizējo kapacitāti un spējām tiešām ātri reaģēt uz potenciāliem draudiem?
Es domāju, ka situācija pavisam noteikti ir labāka, nekā tā bija pirms diviem gadiem, un šie spēki ir ātrāki, un tā ir lieta, ko mums vajadzētu paturēt atmiņā. Tāpat šie spēki ir trīs reizes stiprāki. Tā kā kopējā atbilde būtu tāda, ka Ātrās reaģēšanas spēki ir spējīgāki, nekā iepriekš, tiem ir moderns ekipējums, augstākās kvalitātes mācības, tāpat klātesošas ir gaisa un jūras komponentes, ko mēs koordinējam. Tas tiešām ir vairāk, nekā situācija pirms diviem gadiem.
Protams, jautājums arvien paliek par dienām - cik daudz laika būtu vajadzīgs spēkiem, ja kaut kas notiktu. Daži norāda, ka gadījumā, ja kāda no dalībvalstīm tiktu pakļauta uzbrukumam, tad mēs nespētu reaģēt gana ātri. Manuprāt, galvenokārt mums būtu jābūt spējīgiem saprast laicīgi to, kas notiek - mums būtu jābūt spējīgiem "ieslēgt" trauksmes fāzi un spēku izvietošanas fāzi pēc iespējas ātrāk gadījumā, ja tas būtu nepieciešams.
Tā kā jūs esat persona, kura būtībā atbild par Baltijas valstīm militāras intervences gadījumā, kā jūs vērtējat mūsu spējas sevi aizstāvēt?
Mums ir jāatceras, ka NATO lielā lieta ir tāda, ka mēs esam 28, un kur viens ir par visiem un visi ir par vienu. Mēs arvien palielinām savas spējas, lai spētu nodrošināt kolektīvu aizsardzību. Tas, ko es varu norādīt, - salīdzinot ar laiku pirms diviem četriem gadiem, Baltijas valstu spējas ir uzlabojušās un tās arvien uzlabosies arī turpmāk. Kā mēs zinām, NATO ir nodrošinājis gaisa patruļas aizvadītajos divos gados, un, manuprāt, tas ir vēl viens pierādījums NATO solidaritātei. Manuprāt, galvenais uzdevums ir būt konsekventiem un vienotiem, demonstrējot starptautisku solidaritāti, un tā būtu vislabākā atbilde, ko mēs varam sniegt ikvienam, kurš vēlas aliansi provocēt vai kuram ir slikti nodomi, tostarp attiecībā uz Baltijas valstu drošību. NATO un mana vienība ir ļoti determinēti to nepieļaut.
Pēc jūsu domām, kas ir tie nākotnes izaicinājumi, ar kuriem starptautiskā drošība varētu saskarties?
Jūs norādījāt nākotnes izaicinājumi, bet es domāju, ka daudzi no tiem jau pastāv patlaban. Ļaujiet man sākt ar tiem draudiem, par kuriem mēs domājam jau patlaban - terorisms. Jūs varat saprast, cik ļoti Eiropas sirdī tas tiek uzskatīts par apdraudējumu mūsu brīvībai, mūsu iespējām brīvi pārvietoties, mūsu progresam savā ziņā... Diemžēl terorisms ir šodienas draudi, un mums ar to būs jāsaskaras. NATO un visas alianses dalībvalstis nosoda šos teroristu uzbrukumus, tomēr te jānorāda, ka arī kaut kādā mērā NATO atbalsta un iesaistās cīņā pret to, piemēram, nodrošinot apmācības irākiešu virsniekiem Jordānijā, lai cīnītos pret Islāma valsti jeb "Daesh". Bet es gribētu uzsvērt, ka viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, kāds man ir dots, ir sekot līdzi misijai Afganistānā. NATO arvien ir klātbūtne tur, un alianse ir apņēmusies palīdzēt Afganistānai, kur terorisms sev ir radījis "drošu patvērumu".
Citi izaicinājumi, kurus es varu minēt, ir esošā migrantu krīze, kurai ir risks "ievest" terorismu Eiropā. NATO pievēršas arī šim jautājumam, mēģina sniegt atbalstu, piemēram, Egejas jūrā ar patruļas kuģiem. Protams, viens no riskiem varētu būt arī gadījumā, ja kāda no valstīm, tostarp Krievija, atkal lauztu starptautiskos likumus, starptautisko kārtību - tas būtu vēl viens draudu veids.
