Ģenerālis Bredšovs: Sīrija starptautiskajai sabiedrībai ir ļoti nopietna problēma
- By Guntars Grinums
NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs atzīst, ka Sīrijas krīze ir ārkārtīgi sarežģīta un nepakļaujas vienkāršiem risinājumiem, jo tādus NATO jau sen būtu atradusi.
Edgars Skvariks
Runājot par iespējamām jaunām bruņošanās sacensībām, Adrians Bredšovs intervijā "Defence Matters" uzsver - ja Krievija cenšas panākt nozīmīgas izmaiņas savās iespējās, arī NATO, no savas puses, būs jāatbild uz jebkurām nozīmīgām izmaiņām. "Es negribētu redzēt jaunu bruņošanās sacensību sākšanos laikā, kad mums ir citas prasības pret mūsu ekonomikām," viņš norādīja, vienlaikus piebilstot, ka NATO turpinās saglabāt tādus bruņotos spēkus, kas proporcionāli atbilst draudiem, ar kuriem tā saskaras.
Runājot par bēgļu krīzi, vairākas Latvijas amatpersonas paziņojušas, ka dažas NATO valstis varētu atteikties piedalīties Baltijas gaisa spēku misijās, jo Latvija nevēlas uzņemt bēgļus. Vai ir iespējams, ka varētu rasties šāda situācija, vai arī tā ir tikai retorika?
Neredzu no NATO puses tamlīdzīgas pazīmes. Es esmu diezgan pārliecināts, ka mēs spēsim nodrošināt gaisa telpas patrulēšanas misiju. Visi novērtē misijas saglabāšanas svarīgumu, neskatoties uz to, kā mēs progresējam, kā mēs tiekam galā ar bēgļu krīzi, kas drīzāk ir cits jautājums. Es neredzu nekādas pazīmes, ka mums varētu rasties problēmas ar gaisa patrulēšanu.
Tātad šeit nepastāv nekāda saistība ar NATO 5. pantu, tas joprojām ir akmenī cirsts?
Es būtu pārsteigts, ja kāds domātu citādi. Nav pilnīgi nekādu pazīmju, ka pašreizējai bēgļu krīzei būtu jebkāda ietekme uz NATO pieeju 5. pantam, tas ir vienkārši neiedomājami.
Kā ar solidaritāti?
Valstis visumā spēj vai nespēj vienoties par dažāda veida politiskiem jautājumiem, bet drošības jautājums stāv pāri visiem tiem, tas ir vissvarīgākais. Nav pilnīgi nekādu pazīmju, ka valstis ierobežotu mūsu spēju nodrošināt kolektīvo drošību nesaprašanās vai domstarpību dēļ par mūsu pieeju bēgļu jautājumam vai jebkurām citām aktuālām politiskām problēmām - ekonomiskām, politiskām, sociālām vai citām.
Tātad mums nav, par ko baidīties?
5. pantam draudi nepastāv. Mēs esam cieti kā akmens par 5. pantu.
Iespējams, ir veidi, kā NATO un tās sabiedrotie varētu piedalīties un atrisināt bēgļu krīzi?
Galu galā šīs lielās krīzes risinājums prasa holistisku stratēģisku pieeju, kas iekļauj visu valstu ieroču un starptautiskās varas un ietekmes izmantošanu, viens no tiem ir militārais instruments. Šeit mums varētu būt loma gan stabilizācijā, gan kaujas gatavības kapacitātes celšanā, arī rīkojot apmācības tajās valstīs, kur stabilitāte ir apdraudēta, vai pat īstenojot vai palīdzot stabilitātes nodrošināšanā apgabalos, kas pašreiz ir nestabili. Tas prasa politisku vienprātību. Tas ir NATO iespēju robežās, kā tas pierādījies milzīgā desmitgadi ilgā operācijā stabilitātes nodrošināšanai Afganistānā. Tātad tas ir mums pa spēkam. NATO, protams, ir iespējamas jaunas lomas, bet vispirms runa ir par politisku gatavību.
Jūs esat pavadījis Afganistānā ievērojamu laiku. Raugoties no jūsu pieredzes, kādēļ mēs šobrīd saskaramies ar šo krīzi? Vai koalīcija pieļāvusi kādas kļūdas, ja vispār pieļāvusi?
Visiem zināms, ka pēc daudzu NATO valstu un citu valstu iesaistīšanās Irākā un pēc garas un prasīgas operācijas Afganistānā politiskā apetīte iesaistīties dārgās, riskantās stabilizēšanas operācijās pašreiz ir nedaudz ierobežotāka. Kad Sīrijas krīze "uzsprāga", šo nevēlēšanos papildināja iespēja tikt ierautiem šāda veida konfliktā. Sīrijas krīze ir ārkārtīgi sarežģīta, tā nepakļaujas viegliem risinājumiem, nedz arī NATO ir tos atradusi. Šī milzīgā nestabilitāte uz Irākas robežām. Tā ir valsts, kura nonākusi sevis stabilizēšanas mēģinājuma sākotnējā posmā pēc lielas starptautiskas operācijas šajā valstī. Nestabilitāte atkal ir inficējusi Irāku. Galvenais cēlonis tam šoreiz bija Sīrijā. Protams, Irākā bija faktori, kas spēcīgi ietekmēja to, bet Sīrija paliek ļoti nopietna problēma starptautiskajai sabiedrībai.
Vai jūs redzat kādas kļūdas, kas tur pieļautas?
Irākā un Afganistānā? Ikvienā militārā operācijā ir mācības, kas jāapgūst, ir lietas, ko varēja darīt labāk, ir lietas, kas tika paveiktas labi, ir lietas, kas tika paveiktas ne tik labi. Mēs joprojām to pētām, gan iesaistītās valstis, gan visi kopā. Tāpēc es šeit neapspriedīšu Irākas un Afganistānas operāciju plusus un mīnusus. Kā jau sacīju, man liekas, ka "Daesh" ("Islāma valsts") problēma Sīrijā un Irākā pamatā ir radusies no situācijas Sīrijā, kas kļuva par jaunu starptautisku problēmu, kas vēl prasa risinājumu.
Kā jūs redzat Krievijas iesaistīšanos Sīrijā?
Tā vēl ir tikai sākusies, bet acīmredzami pastāv nopietnas bažas par to, kādi varētu būt viņu mērķi Sīrijā. Es domāju, ka mums vajag nogaidīt un paskatīties, kā tas attīstās.
Vai mums vienkārši jāsēž un jāgaida, kā situācija attīstīsies?
Es nesaku, ka mums būtu jāsēž un jāgaida. Es saku, ka mums ļoti uzmanīgi jāskatās, kādi varētu būt viņu mērķi, un mums tas jāapspriež ar reģiona valstīm un tiem, kam ir intereses šajā apgabalā. Mums ir atbilstoši jāsagatavo sava reakcija.
Vai NATO ir kādi plāni par pastāvīgām bāzēm vai Liepājas izmantošanu?
Ja jautājums ir - vai NATO gatavojas sakārtot Baltijas reģiona drošību, atbilde ir - noteikti. Tāpēc NATO pašreiz precizē savus plānus draudu atvairīšanai un aizsardzībai. Tas ir milzīgs solis uz priekšu NATO spējās nodrošināt efektīvu aizsardzību un draudu atvairīšanu reģionā. Sakārtojot mūsu plānus, mēs palielināsim mūsu spējas reģionā. Tas obligāti nenozīmē, ka mēs pārvietosim milzīgu daudzumu kaujas aprīkojuma, bet tas varētu ietvert zināmu kustību. Tas nozīmē to, ka mūsu izpratne par to, kā mēs atbildētu dažādos apstākļos, tiek precizēta, un tas jau ir liels solis savu spēju mainīšanā.
Ir kādi plāni Liepājai?
Es nevaru komentēt šī plāna individuālos aspektus. Ir pāragri teikt, kur tieši notiks pārmaiņas. Mēs jau radījām dažus nozīmīgus punktus NATO klātbūtnei Latvijā un citās Baltijas valstīs, un alianses austrumu līnijās ar mūsu NATO spēku integrācijas vienībām, kas ir NATO starptautiskās klātbūtnes punkti, un, protams, NATO valstu starptautiskā klātbūtne ir pastāvīga. Es domāju, šodien mums ir 20 vai aptuveni tik daudz NATO valstu klātbūtne šeit uz Latvijas zemes. Un katru mēnesi šeit notiks vairāku valstu mācības. NATO klātbūtne, ja godīgi, ir pastāvīga jebkādā gadījumā.
Dažreiz mēs dzirdam, ka Baltijas reģionu ir grūti aizstāvēt. Vai NATO spēj to veiksmīgi aizstāvēt militāra uzbrukuma gadījumā?
Es esmu pārliecināts, ka mēs spējam formulēt un precizēt ļoti efektīvu aizsardzības plānu šim un citiem reģioniem. NATO pieejamie resursi ir milzīgi, tomēr tie ir proporcionāli alianses izmēriem un uzdevumam, ar ko saskaramies kolektīvajā aizsardzībā. Jā, tātad ir iespējams formulēt aizsardzības plānus. Es sacītu, ka, izstrādājot aizsardzības plānus, ne vienmēr notiek paļaušanās uz simetriju, zināt, ne vienmēr vienam spēkam tiek likts pretī tieši tāds pats spēks.
Izskanējušas arī runas, ka tanki varētu šeit iestrēgt Baltijas purvos, mums nav arī Eiropas standarta dzelzceļa līdz Krievijas robežai. Vai NATO spēj efektīvi pārvietot savus spēkus uz jebkuru reģionu Baltijas valstīs?
Visi šie jautājumi ietekmē agresoru un aizstāvi. Aizstāvis mēģina gūt labumu no šīm lietām. Es teiktu, ka viss, kas kavē bruņotu piekļuvi, ir pozitīva priekšrocība, jūs ne?
Bet tomēr, vai NATO ir aprīkojums un laiks, lai pārvietotos uz Krievijas robežu, ja nepieciešams?
Skaidrs, ka es nerunāšu par taktikas detaļām, bet mums ir daudz ļoti profesionālu komandieru un līderu, kuri ir sīki informēti par visa veida teritoriju visu veidu aizstāvību. Mums NATO inventārā ir perfekti piemērots aprīkojums. Ir ļoti satraucoši redzēt mērogus, līdz kuriem Krievija paplašina savu militāro inventāru, un nākas jautāt, kādēļ tā. Bet NATO mums ir tas, kas mums ir nepieciešams, un tas, ko darām pašreiz, ir plānu precizēšana, lai nodrošinātu to, kas tiek prasīts konkrētā vietā un laikā.
Vai Krievijas armija tiešām kļūst profesionāli attīstītāka, vai arī to varētu nodēvēt par izrādīšanos?
Krievijas bruņotajos spēkos tiek ieguldīts milzums naudas, un nauda sniedz papildu iespējas. Mēs katru mēnesi vai gandrīz katru mēnesi dzirdam par Krievijas spēku ieguvumiem. Un, kā jau es teicu, jājautā, kam tas viss, jo NATO, kā acīmredzams, ir aizsardzības alianse. Jāpalūkojas tikai uz mehānismiem, kas iesaistīti NATO lēmumu pieņemšanā, lai saprastu, ka tā nevarētu būt agresīva alianse. Mēs uzturam bruņotos spēkus tādā apjomā, kas atbilst kolektīvās aizsardzības uzdevumam, un ne vairāk. Mēs brīnāmies, kādēļ NATO kaimiņiem vajadzētu mēģināt rīkoties citādi.
Vai pastāv jaunu bruņošanās sacensību iespējamība?
Skaidrs, ja Krievija mēģinās panākt būtiskas izmaiņas savās iespējās, NATO būs jāatbild uz jebkurām nozīmīgām izmaiņām savā veidā. Es negribētu redzēt jaunu bruņošanās sacensību parādīšanos šajā laikā, kad mums ir citas prasības mūsu ekonomikām. Bet es esmu diezgan pārliecināts, ka NATO turpinās uzturēt bruņotos spēkus apjomā, kas atbilst draudiem, ar kuriem tā saskaras.
Vai Latvija dara pietiekami daudz, kā pienāktos, tā teikt, frontes līnijas valstij?
Es gribētu teikt, ka Latvija dara daudz, jūs nesen esat pieņēmuši lēmumu diezgan nozīmīgi palielināt izdevumus aizsardzībai ar nodomu nākotnē sasniegt 2% no IKP, kas ir NATO mērķis. Jūs pastāvīgi rīkojat sabiedroto mācības un ļaujat NATO spēkiem izmantot lieliskus objektus un trenēties tajos. Latvija noteikti dara savu daļu kolektīvajos centienos.
Kādas ir jūsu prognozes saistībā ar situāciju Ukrainā?
Pašreiz izskatās, ka Ukraina ieslīgst tādā kā iesalušā konfliktā. Mēs gaidīsim un skatīsimies. Krievi izskatās oportūnistiski savā pieejā Ukrainai. Nevar garantēt, ka situācija tādēļ nevarētu mainīties. Es esmu pārliecināts, ka mēs tuvākajos mēnešos redzēsim situācijas pavērsienus un pagriezienus, bet pašreiz apsveicama ir jebkura kauju intensitātes samazināšanās.
Vai jūs pašreiz redzat kādu kustību no krievu puses Ukrainā - transporta līdzekļu vai tanku?
Mēs par to esam atklāti runājuši jau mēnešiem ilgi.
Bet pašreiz, šajā periodā?
Es domāju, ka svarīgs jautājums ir fakts, ka iepriekšējos mēnešos Krievija, bez šaubām, ir ievedusi Ukrainā aprīkojumu un smagos ieročus, kaujas tankus, kas ir pilnīgi pretrunā starptautiskajām tiesībām. Tas mums būtu jāatceras. Tas, kas notiek šodien, godīgi sakot, nav tik svarīgi kā princips, ka kopumā iepriekšējos mēnešos tas ir noticis. Tas ir jautājums starptautiskajai sabiedrībai. Vai viņi pārvietojas šodien vai nē, fakts ir tāds, ka tas ir noticis.
Kādi ir draudi, ar ko NATO saskaras šobrīd?
Ir acīmredzama kaimiņa vēlme pārkāpt starptautiskās robežas un sagrābt teritorijas ar spēku, kas nopietni satrauc NATO un liecina par potenciāliem draudiem, kuri mums jāņem vērā. Pie NATO robežām ir "Daesh" ("Islāma valsts") klātbūtne, un ir daudz nestabilitātes avotu Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, un, protams, Sāhelas zonā. Visi tie rada nopietnas bažas, un Gatavības rīcības plāns, par kuru pagājušajā rudenī tika panākta vienošanās Velsā, tiecas atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, paaugstinot NATO reaģēšanas spēku gatavību un reaģēšanas spējas.
