Ģenerālis Domroze: Krievija atnesusi Eiropai karu
- By defencematters
Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris generālis Hanss Lotārs Domroze intervijā Defence Matters stāsta par alianses attiecībām ar Krieviju un citiem šībrīža izaicinājumiem.
Edgars Skvariks
Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir atnesusi karu Eiropai, tāpēc NATO dara visu iespējamo, lai aizstāvētu savas dalībvalstis un to iedzīvotājus pret potenciālajiem agresoriem, intervijā aģentūrai LETA un Defence Matters izteicās Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris generālis Hanss Lotārs Domroze.
Vai NATO ir paveikusi visu iespējamo, lai atturētu Krieviju un tās armiju no invāzijas Baltijas valstīs?
Es neesmu NATO, esmu NATO komandieris, tāpēc es daru to, ko varu savu iespēju robežās. Es negribētu pieņemt, ka NATO jau ir izdarījusi visu iespējamo. NATO samitā Kārdifā (Velsā) valstu un valdību vadītāji lika mums kaut ko darīt. Es gatavoju Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) spēkus Spānijā. Mēs aprīlī trenēsim VJTF tā saucamajā lēcienu sērijā. Mēs izvietosim spēkus Zaganā (Polijā) un redzēsim vairāk rotējošus spēkus Baltijā, kā arī Polijā. Šādos apstākļos NATO tuvojas Varšavas samitam, kas notiks jūlija sākumā. Mēs redzēsim, vai tas ir vai nav pietiekami, jo pasaule turpina griezties. Pēc Varšavas viss turpināsies. Nevaru paskatīties stikla kupolā un redzēt, ko mūsu politiskie līderi nolems. Viņi vismaz atzīs, ka mēs kaut ko sasnieguši esam, un es paredzu, ka viņi tāpat atzīs, ka mums vēl ir atsevišķas vājās vietas, kurās mums ir nepieciešams progress.
NATO aizsardzības ministri ir vienojušies palielināt sabiedroto spēku klātbūtni Austrumeiropā. Kāda veida klātbūtne tā būs - vairāk karavīru, biežāka rotācija?
Visupirms, mēs varam ar pateicību pieminēt, ka mūsu amerikāņu kolēģi ir nolēmuši uz Eiropu nosūtīt vienu brigādi, kas darboties pēc rotācijas principa. Šajā brigādē tradicionāli ir četri bataljoni, kuri kopā ar sabiedrotajiem un partneriem piedalīsies mācībās visapkārt Eiropai, tādējādi demonstrējot savu klātbūtni - tas ir lielisks solis. Otrkārt, visi Eiropas sabiedrotie ir piekrituši piedalīties šajā rotācijas mācību programmā, kuru mēs dēvējam par pastāvīgu klātbūtni. Aizsardzības ministri nolēma palielināt aktivitātes austrumos, tātad teritorijā no Baltijas valstīm līdz Melnajai jūrai. Tā nav tikai jūsu valsts, tās ir visas valstis. Un šis palielinājums ir redzams. Šī redzamā klātbūtne stiprinās atturēšanu.
Vai tiks izvietots arī smagais bruņojums?
Es uz to šobrīd atbildēt nevaru, sīkāka informācija mums vēl ir jāsagaida, bet acīmredzot amerikāņu brigāde izvietos savu smago bruņojumu. Nevaru teikt vai spekulēt par to, kur amerikāņi izvietos savus spēkus, bet es zinu, ka sarunas notiek. Esmu pārliecināts, ka viņi šiem spēkiem atradīs vispiemērotākās vietas.
Vai NATO apsver Krievijas atbildes soļus uz šo lēmumu?
Mēs kā NATO un kā neatkarīgas valstis paši lemjam par to, kā aizsargāt savus cilvēkus neatkarīgi no tā, kas ir sakāms Krievijai. Domāju, ka pasākumi, kurus ir apstiprinājuši mūsu ministri, pēc būtības ir aizsardzības rakstura. Mēs nevienu neprovocējam. Pat ja brigāde dosies uz Latviju, pat ja tā notiks, tā nav provokācija. Prezidentam Putinam ir tūkstošiem šādu brigāžu, un ko gan viena brigāde vispār nozīmē.
Vai ar vienu brigādi pietiek pareizo signālu nosūtīšanai Krievijai?
Pieņemu, ka jūsu jautājums ir vietā, taču jums jāsaprot, ka brigāde vienmēr ir sistēmas sastāvdaļa. Esmu Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris un es to saku tāpēc, ka šī "savienotība" ir svarīga. Brigāde, protams, ir sauszemes vienība. Tā ir laba vienība, bet tā nekad nav viena. Es vienmēr pievienoju sauszemes spēkiem arī gaisa komponenti. Gaisa komponente VJTF spēkiem, piemēram, ir 400 lidmašīnas. Brigāde ir viena lieta, bet mums ir arī gaisa spēki un tad nāk jūras spēki. Gaisa spēkus jūs bieži vien pat varat nepamanīt, taču tie ir. Attiecībā uz jūras spēkiem, manis pārvaldītajos spēkos ir arī astoņas zemūdenes un 140 kuģi. Tāpat mums ir īpašo uzdevumu vienības, "StratCom" centri un tā tālāk. Kad runājam par brigādi, mums ir jāskatās plašākā kontekstā. Tā ir ļoti kompleksa sistēma.
Jūs faktiski esat tas cilvēks, kurš ir atbildīgs par Baltijas valstu aizsardzību. Daži analītiķi tagad saka, ka NATO šādu karu zaudētu. Vai domājat, ka NATO ir iespējams aizsargāt Baltijas valstis?
Ja jautājat ģenerālim, vai viņa rīcībā ir pietiekami lieli spēki, tad tipiska atbilde ir nē. Taču apzinos, ka esmu tikai valdības sistēmas sastāvdaļa. Un pilnībā saprotu, ka mūsu politiskajiem līderiem ir jāizvērtē, kam viņi ir gatavi tērēt līdzekļus - mēs gribam gan veselības aprūpi, gan izglītību un armiju. Domāju, ka ar to pietiek, lai atturētu Krieviju, jo cena, kas būtu jāsamaksā Putina kungam, būtu šaušalīgi augsta. No iebrukuma Baltijas valstīs nav politiska ieguvuma un nav arī militāra ieguvuma. Visi, kuri uzskata, ka var uzbrukt Rīgai, Viļņai, Tallinai, saņems atbildi no citurienes, turklāt visur.
Vai ir iespējama jauna bruņošanās sacensība starp NATO un Krieviju?
Šāda iespēja vienmēr pastāv, taču mēs pēc tās netiecāmies. Bēdīgi, bet man ir visiem jāatgādina, ka tā bija Krievija, kas iebruka Gruzijā. Tā bija Krievija, kas Eiropā atgrieza karu. Pavisam nesen Minhenes drošības konferencē Ukrainas prezidents [Petro] Porošenko to pateica pavisam skaidri Krievijas premjerministram [Dmitrijam] Medvedevam, kurš arī tur piedalījās. Medvedevs runāja par pilsoņu karu Ukrainā. Prezidents Porošenko sacīja: "Premjerministra kungs, pārtrauciet runāt par kaut kādu pilsoņu karu. Tas ir jūsu karš. Manā valstī atrodas Krievijas spēki."' Jūs redzat izpratni. Un tas ir vissvarīgākais. Redziet, sabiedrotie uzskata, ka Krievija iebruka Ukrainā un anektēja Krimu, Eiropai atnesot karu. [NATO ģenerālsekretārs Jenss] Stoltenbergs skaidri pateica, kas ir jādara, lai aizsargātu mūsu cilvēkus. Tā ir misija Nr.1. Mums kā aliansei ir tikai aizsardzības raksturs, bet es varu garantēt, ka mūsu cilvēki ir aizsargāti.
Jūs teicāt, ka NATO nemeklē konfliktu ar Krieviju, tomēr mums ir situācija Sīrijā, kur visi it kā karo viens pret otru. Vai nedomājat, ka tādi incidenti kā Turcijas veiktā Krievijas lidmašīnas notriekšana var izraisīt konfliktu starp NATO un Krieviju?
Situācija Sīrijā ir ļoti saspringta. Minhenes drošības konferencē mēs dzirdējām, ka Sīrijas starptautiskā kontaktgrupa tuvojas pamiera darījumam. Minhenē viņi teica nedēļas laikā. Nezinu, vai tas ir iespējams, bet mēs visi esam izsalkuši pēc tā, lai beigtos šis brutālais karš, no kura nav ieguvēju. Valsts infrastruktūra, kā katru dienu redzat ziņās, ir gandrīz pavisam sagrauta. Sīrija ir vieta, kam ir jānomierinās, un es ceru, ka starptautiskajai kopienai ir pa spēkam apturēt šo asiņošanu.
Bet kas notiks, ja Turcija uzsāks sauszemes iebrukumu Sīrijā, ko tad?
Nezinu gan, ko tad. Pastāv iespēja, ka uz Sīrijas zemes var satikties Turcijas un Krievijas spēki un uzsākt savstarpējas cīņas. Tomēr tas nav noticis un mēs ceram, ka no tā izdosies izvairīties. Mums pamiers ir vajadzīgs divu iemeslu dēļ: lai izveidotu apstākļus attīstībai un apturētu asiņošanu, un, visbeidzot, lai izveidotu apstākļus kopīgai cīņai pret "Islāma valsti". Tas ir ļoti svarīgi.
Kā NATO var iesaistīties cīņā pret "Islāma valsti"?
NATO ir spējīga organizācija. NATO spēj darīt visu, ko vēlas, tomēr mums ir jāatceras, ka NATO ir organizācija, ko veido 28 sabiedrotie, un viņiem ir jāizlemj, vai viņi vēlas NATO iesaistīšanos. Jūs zināt, ka koalīcijā pret "Islāma valsti" šobrīd ir 60 valstis, ieskaitot Krieviju, Saūda Arābiju un Irānu. Ir acīmredzams, ka ir sarežģīti to visu dabūt zem NATO jumta. Varbūt būtu iespējams to dabūt zem ANO jumta. Es šajā kaujā neredzu NATO kā organizāciju. Tomēr, kad būs panākts pamiers, kad būsim panākuši pauzi karadarbībā, NATO varētu uzņemties likuma varas un kārtības atjaunošanu. Varam apmācīt drošības spēkus, varam tiem dot padomus. NATO ir gatava sagatavot augsni pēckara atjaunošanas procesam.
Vai ir nepieciešama tuvāka sadarbība starp ES un NATO?
Jā, nevaru tam piekrist vēl vairāk. Mēs, NATO, esam labi drošības sniegšanā, mēs esam labi mūsu karavīru kopdarbībā, lai aizsargātu mūsu cilvēkus. Ja mēs vēlamies doties ārpus savām robežām, kas mēdz būt nepieciešams, mēs arī varam stabilizēt, izveidot apstākļus drošai videi. Tomēr mēs neesam labi attīstības veicināšanā. Protams, tam ir nepieciešama droša vide, kas varētu būt NATO pārziņā, taču pašai atjaunošanai piemērota ir ES. Viņiem ir prasmes, zināšanas un, visbūtiskākais, viņiem ir nauda. Tātad tā ir laba kombinācija - NATO un ES var strādāt kopā daudzu mērķu sasniegšanai.
