Somijas prezidents: ES vajadzētu rūpēties arī par drošību
- By defencematters
Somijas prezidents Sauli Nīniste uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties atbildību arī par drošību, it īpaši Austrumeiropā.
Andrejs Matišaks
Somijas drošības ideja ir balstīta uz četriem pīlāriem. Viens no tiem un reizē pats svarīgākais ir mūsu pašu bruņotie spēki, jo pretēji citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, mēs vienmēr esam uzturējuši spēcīgu armiju, intervijā Slovākijas laikrakstam "Pravda" un "Defence Matters" izteicās Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Jūsu valsts ir komunicējusi ar PSRS un Krieviju gadu desmitiem ilgi. Kā jūs izturaties pret Maskavas spēku klātbūtni Sīrijā un Ukrainā?
Pirmkārt, mans pienākums ir rūpēties, lai situācija šeit būtu pēc iespējas klusāka un mierīgāka. Mums ar Krieviju ir gara kopīgā robeža. Īpašas grūtības mums nav radušās, un mēs visu laiku esam komunikācijā ar viņiem. Tajā pašā laikā mēs skaidri esam nosodījuši Krimas aneksiju un arī to, kas notiek Austrumukrainā. Somija ir piekritusi visām sankcijām pret Krieviju. Tas, protams, ir atstājis iespaidu uz mūsu attiecībām ar Krieviju, bet par spīti tam, lielas problēmas mums nav bijušas. Šķiet, ka neviens no mums tās nevēlas radīt. Kā mēs ar Krieviju apspriežam Ukrainu? Tas ir galvenokārt Normandijas četrinieka kompetencē. Sīrijā mums ir saikne ar ASV. Tas, vai viņi spēs sadarboties, šobrīd nav zināms, bet par to man nekā daudz sakāma nav.
Vai Eiropai nevajadzētu būt aktīvākai Sīrijā? ASV un Krievija pašlaik runā par Sīriju, kas ir saprotams, jo runāts tiek par militāru iesaistīšanos. Tajā pašā laikā Sīrijā notiekošajam ir liels iespaids uz Eiropu, kas izpaužas bēgļu krīzes formā.
Protams. Es vēlētos, lai ES būtu vēl lielāka loma miera veicināšanā Sīrijā, tomēr ES velta daudz laika šiem jautājumiem. Nav izslēgts arī tas, ka citi var sniegt savu ieguldījumu. Piemēram, nesen man bija gara saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuras laikā apspriedām arī situāciju Sīrijā. Kad es devos uz Turciju, man bija saruna ar prezidentu [Redžepu Tajipu] Erdoganu, kurā apspriedām to pašu jautājumu. Tas, ko ieguvu no abām pusēm, ir noderīgi, un starptautiskā līmenī es cenšos veicināt mieru gan Sīrijā, gan Ukrainā. Es esmu kontaktā arī ar prezidentu [Petro] Porošenko.
Ņemot vērā, ka šos jautājumus esat apspriedis ar prezidentu Erdoganu, kā jūs vērtējat ES pozīciju? Mazliet izskatās tā, it kā mēs ar Turciju kaulētos.
Es nevēlētos lietot vārdu "kaulēšanās". Situācija vienkārši ir tāda, ka saistībā ar bēgļiem Turcija ES ir ļoti svarīga. Viņiem ir divi miljoni bēgļu. Daudzi no viņiem šķērso Turciju, dodoties uz Eiropu. Ideja ir tāda, ka ES vajadzētu atbalstīt Ankaru. Turcija ar šo problēmu saskaras jau gadiem. Sadarbojoties ar Turciju, ES kaut kā mēģina apturēt nekontrolēto bēgļu plūsmu. Mums ir jāsaprot, ka, ja bēgļi paliek Turcijā, atbildību nevar uzņemties tikai Ankara. Mums tas ir jāapspriež. Diemžēl jūs lietojāt vārdu "kaulēšanās", un šķiet, ka tas tiek plaši lietots. Tomēr mums ir jāpārrunā tas, kā mēs varam, teiksim, nosargāt Eiropu un reizē palīdzēt Turcijai. Tas ir sarežģīti.
Kāds ir jūsu skatījums uz diskusijām par Somijas dalību NATO?
Somijas drošības domāšana ir balstīta uz četriem pīlāriem. Viens no tiem un reizē pats svarīgākais ir mūsu pašu bruņotie spēki. Pretēji citām ES valstīm, mēs vienmēr esam uzturējuši spēcīgu armiju. Ja mēs sasauktu visus rezerves spēkus, kuri ir apmācīti, mums būtu 250 000 vīru liela armija.
Otrs pīlārs ir balstīts sadarbībā. Intensīva diskusija par sadarbību aizsardzības jomā mums notiek ar Zviedriju. Somija ir aktīvs NATO partneris. Arī šeit notiek attīstība. Saistībā ar sadarbību es vēlētos redzēt spēcīgāku ES drošības un aizsardzības politiku, kura nedublētu NATO, bet radītu vairāk drošības eiropiešiem, ES pilsoņiem. Es domāju, ka Austrumeiropā dzīvojošie cilvēki novērtētu, ka ES rūpējas arī par drošību. Ja to ir iespējams izdarīt bez milzīgiem ieguldījumiem, sadarbojoties savā starpā, es domāju, ka tā būtu ļoti laba ziņa cilvēkiem. Es varu apliecināt, ka Brisele pašlaik netiek slavēta ne Somijā, ne Slovākijā.
Trešais pīlārs norāda, ka mums ir jārūpējas par attiecībām ar Krieviju, jo nevēlamies problēmas. Kā jau teicu, problēmas nerada ne viņi, ne mēs. Savukārt ceturtais pīlārs ir ticība starptautiskajai likumdošanai, ANO utt. Kaut arī jāatzīst, ka ceturtais pīlārs modernajā pasaulē ļoti cienīts netiek. Šajā situācijā, ja viens no pīlāriem ir vājš, ir jāstiprina pārējie.
Vai NATO nav nepieciešams? Vai vairāk vēlaties plašāku sadarbību?
Tā es neteicu. Somijā un Zviedrijā ir noticis daudz diskusiju par NATO. Skatīsimies, kā tas turpināsies, bet pašlaik lielākā daļa Somijas iedzīvotāju un parlamenta deputātu dalību NATO neatbalsta.
